Nelielā Tērbata 19. gadsimta gaitā pakāpeniski izveidojās par nozīmīgāko zinātņu attīstības centru Baltijas guberņās, un ir likumsakarīgi, ka tieši šeit, universitātes Medicīnas fakultātē, notika arī mediķu sagatavošana. Var teikt, ka medicīnas studijas Tērbatas Universitātē sagatavoja augsni, lai jau 20. gadsimtā augstākās izglītības iegūšana medicīnā kļūtu iespējama arī Rīgā. Tērbatas nozīmīgumu skaidri apliecina skaitļi – no 1334 latviešu tautības studentiem 36 % bija mediķi, bet vēl 16 % – farmaceiti, tātad kopā vairāk nekā puse ieguva augstāko izglītību medicīnā, veselības aprūpē un ar tām saistītās studijās. Ļoti liels skaits medicīnas studentu, protams, bija arī Vidzemes vācieši. Studenti no Baltijas medicīnu apguva arī citās augstskolās – Pēterburgā, Maskavā, Varšavā, tomēr Tērbata bija un palika mājas universitāte vidzemniekiem un kurzemniekiem.
Kad 1910. gadā Rīgā tika uzcelta jauna, moderna slimnīca, vairāki Rīgas domes latviešu tautības deputāti ierosināja Medicīnas fakultātes pārcelšanu uz Rīgu. Kā raksta akadēmiķis Jānis Stradiņš un Dzintra Cēbere, pilsētas vāciskā pašvaldība šo ierosinājumu noraidīja.
1919. gada rudens nesa Latvijai ne tikai uzvaru pār Bermontu un pavērsienu Neatkarības kara laikā, bet arī jaundibinātās Latvijas Universitātes darbības uzsākšanu. Par neatņemu jaunās augstskolas sastāvdaļu kļuva Medicīnas fakultāte. Turpmākajos gados fakultāte kļuva par nozīmīgu zinātnes un izglītības centru Latvijā un sagatavoja Latvijas nākamo paaudžu medicīnas nozares personālu. Savukārt Latvijas akadēmiskās farmācijas zieds koncentrējās Ķīmijas fakultātes Farmācijas nodaļā.
1919. gada rudens nesa Latvijai ne tikai uzvaru pār Bermontu un pavērsienu Neatkarības kara laikā, bet arī jaundibinātās Latvijas Universitātes darbības uzsākšanu. Par neatņemu jaunās augstskolas sastāvdaļu kļuva Medicīnas fakultāte. Turpmākajos gados fakultāte kļuva par nozīmīgu zinātnes un izglītības centru Latvijā un sagatavoja Latvijas nākamo paaudžu medicīnas nozares personālu. Savukārt Latvijas akadēmiskās farmācijas zieds koncentrējās Ķīmijas fakultātes Farmācijas nodaļā.
Padomju okupācijas laikā augstskola ieguva jaunu nosaukumu – tā kļuva par Latvijas Valsts universitāti, bet vācu okupācijas laikā – par Rīgas Universitāti. 1944. gadā Sarkanā armija atkārtoti okupēja Rīgu, un drīz atsāka darbību arī universitāte. Režīmu maiņas, protams, ietekmēja medicīnas un farmācijas studijas, taču, salīdzinot ar sociālajām un humanitārajām zinātnēm, komunistu un nacistu iejaukšanās mācību procesā un saturā bija relatīvi neliela.
